Kaķēns dzīvoklī, ir plusi, ir mīnusi, kā, piemēram, tas, ka viņš negrib gulēt tad, kad man to gribās un otrādi. Katrā ziņā - balss viņam ir brīnišķīgi ... skaļa, pat nevarēju iedomāties, ka tāds mazs dzīvnieciņš var izdot tādu troksni. Bet - var! Itkā jau nebūtu pieticis ar to, ka pa nakti nevarēju izgulēties, vēl viņam vajadzēja nokārtoties istabas stūrī. Tomēr patika pret kaķiem man ir lielāka par visām tām nepatīkamajām lietām, ko var sagādāt mazs kaķēns. Patiesībā stāsts šoreiz ne par to - jāiet taču "izķemmēt" veikalus Rīgas centrā, jo man joprojām nav kāzu dāvanas. Ladna, pamodies esmu, kaķēnu pabarojis arī, saģērbos un steidzot prom uz tuvējo sabiedriskā transporta pieturu, lai sāktu dāvanu medības.

Let the game begin, tā varētu nosaukt manu šīsdienas izklaidi. Sāku ar "Galeriju Centrs", bet tikpat ātri apjautu, ka tas ir viens liels drēbju veikals, par kautko citu gandrīz var aizmirst, ja neatskaita dārglietu veikalus un vēl kautkādas mazas bodītes, kurās neko īsti noderīgu nevarēju uziet. No "Galerijā centrs" esošajiem veikaliem, iegriezos tikai kādos trijos vai četros (ieskaitot Euronics, kurā gan iegāju tādēļ, lai iečekotu jaunākās tehnoloģiju preces, tomēr šeit uzcenojums likās grandiozs, kas uzreiz lika atmest domu par elektronikas iegādi šajā bodītē), tomēr arī tajos nebija nekas ievērības vērts, izņemot vienu veikaliņu, kurā pat mazs katliņš (ar vārdu mazs es domāju patiešām mazu katlu) maksāja ap 50Ls. Itkā tur nu baigais materiāls, no kura katls ražots, bet nu man nevilina doma iegādāties mazu katliņu, kurā, labākajā gadījumā, var uzvārīt makaronus divām personām, un izmest par šo katliņu pietiekami pieklājīgu summu. Galerija atkrīt, ejam uz nākamo.

Tātad, secinājums tāds - no Teikas uz centru pa ielu daudz jaunu meiteņu, no "Galerija Centrs" uz "Origo" daudz tantuku. WTF? Labi, ne jau izklaidēties esmu atbraucis, kautgan par garlaicīgu nodarbi to nosaukt nevarētu. Pāri vairākām gājēju pārejām, izlienam caur kautkādu tuneli un esmu klāt pie "Origo". Pastaigāju pāris minūtes ... ja man likās, ka "Galerijā Centrs" nav nekā, tad šeit ir vēl labāk. Izdomāju - radošai domāšanai, jāaiziet uz "hesīti" paēst, ja nu ienāk kautkas labs prātā. Patiesībā jau neienāca, bet nu vismaz doma pirms tam bija laba. Izstaigāju gandrīz pusi Rīgas, kamēr atradu jauku dāvanu kāzām. Tas gan notika diezgan nejauši - iegāju 636 (vai arī kā sauca to datordaļu bodīti), lai paskatītos kautko interesantu savam kompītim, bet manu uzmanību piesaistīja digitālais fotorāmītis, eleganti izskatās, turklāt ļoti noderēs, kur ievietot kāzu fotogrāfijas. Domāts, darīts un jau pēc neilga laiciņa dodos mājvietas virzienā, vēl tikai jāiegriežas kādā veikaliņā, kur nopirkt kautko tādu, ko varētu aptīt apkārt dāvanai, vienvārdsakot - visu, kas nepieciešams dāvanas iesaiņošanai.

Beidzot esmu atgriezies, to nevarēja nedzridēt, jo to pamanīja arī kaķēns, kuram sagribējās, lai es ar viņu parotaļājos. Ideja tāda - pabarot mazo ņauduli, izķert no draugiem.lv fotkas, kurās būtu redzams pāris, uz kura kāzām dodos, apstrādāt fotkas, ielikt rāmītī, uzrakstīt novēlējumu kartiņā, iesaiņot dāvanu un iet gulēt, jo agri no rīta puses nepieciešams doties ceļā uz Latgales pusi. Vakarpusē tik apjautu, ka kautkas ar to foto rāmīti nav kā vajag... ārprāts, nav taču, kur bildes saglabāt. Ieskatos pulkstenī - vēl pāris minūtes būs tuvējais veikals vaļā. Ātri apģērbies, skrienu uz veikalu pēc flash kartes, jo savādāk nebūs, kur bildes saglabāt un dāvana būs nepilnīga. Labi, ka paspēju, kamēr vēl veikals bija atvērts, jo no rīta puses jau vairs nebūtu laika tam visam.

Bildes apstrādātas, flashā ieliktas, rāmītis izmēģināts, viss strādā kā nākas, atliek vien uzrakstīt kādu jauku novēlējumu tajā atklātnītē un iesaiņot dāvanu. Pēc pusstundas meklējumiem internetā, esmu atradis ko ierakstīt kartiņā, to arī esmu jau izdarījis, tagad vien atliek iesaiņot dāvanu, bet ... kā to pareizi darīt? Labi, atveru google, ierakstu "kā iesaiņot dāvanu", bet neko prātīgu neatrodu. Tad to pašu meklēju angliski, līdz juutuubā atrodu ko interesantu. Trīs minūtes gara video pamācība, kā pareizi jāiesaiņo dāvana. Itkā jau viegli, bet kautkas nebija kā vajag, jo trīs minūšu vietā man dāvanu nācās saiņot vairāk kā stundu, pie tam vēl, izmantojot superlīmi, lai aizlīmētu dažas vietas, kuras nu nekādīgi negribēja turēties klāt ar līmlenti, jeb, kā tautā to sauc - skoču. Saiņošanas procesā bija nelielas neprecizitātes, jo kautkurā mirklī dāvana vizuāli sāka līdzināties konfektei "Gotiņa", nu pēc tā, kā ir salocīts tas konfekšu papīrs, bet pēc pāris minūšu gudrošanas es sapratu kā pareizi viss jādara. Es jau labprāt būtu to šedevru nobildējis un šeit ielicis, bet steigā to aizmirsu izdarīt. Beidzot itkā varētu iet gulēt, bet vēl derētu piemērīt jauno kreklu un uzvalku, lai nebūtu nekādu lieku pārsteigumu. Rozā krekls pielaikots, uzvalks arī, viss itkā der un labākais slēpjas faktā, ka pēc stundas man jāizbrauc uz vilciena staciju. Te tev nu bija gulēšana...  

Šī ir otrā raksta daļa, kopumā tiek plānotas piecas daļas…

Mans blogs:  http://ivarz.blogs.lv