Pasaulē tomēr notiek arī neizskaidrojamas lietas, kuras nav ieliekamas nekādos loģikas rāmjos. Un vien no šīm parādībām ir tā saucamā mīlestība, kura nevar balstīties uz kādiem racionāliem procesiem. Var jau būt visādi 'guru', attiecību speciālisti vai 'draugi', kuriem vienmēr šādos jautājumos atrodas 'īstais' padoms, jo redziet šie iepriekšminētie 'ļoti labi' pārzina citu cilvēku situācijas, tāpēc šāds experts ir 'zelta vērts'. Populārā no atbildēm - kam Tev to vajag..Tu esi pelnījis, ko labāku u.tml. Bet, kas būtu, ja mēs klausītos šajos cilvēkos, nevis savās sirdīs? Domāju, ka tādā gadījumā mēs šeit sen vairāk nebūtu. Divu cilvēku attiecības ir un paliek tikai starp diviem cilvēkiem. Ne velti ir tas teiciens - kur ir divi, tur trešais ir lieks.Ko es atbildu, saņemot 'padomus'? Es saku - ja es mīlu cilvēku, tad mīlu tādu, kāds viņš ir, jo katrs no mums ir pelnījis tiesības mīlēt un tikt mīlētam, neskatoties arī uz kļūdām. Paradoksāli, bet arī brīžos, kad biju ļoti sāpināts, es sevi pieķēru pie tā, ka mīlu tik un tā šo cilvēku. Kāds man ir teicis - mīlestības mēraukla ir piedošana. Ja vēl šis cilvēks man atklāti pasaka maģiskos trīs vārdus, tad ar katru dienu es mīlu viņu vēl vairāk...