Silti skatieni, siltas jūtas,
Mīļi vārdi uz Tavām lūpām,
Un
Drūms klusums vai padošanās?
Nē varbūt izvairīšanās?
Tās ir kādas mazas meitenes iedomas, spēles?
Tā ir istenība , tie esam mēs.
Nākamā, kārtējā, bijušā - vai nav vienalga?
Dzive ir tikai viena, tai jabūt saldai.
UN
Tāpēc atkal viena uzguntiņa, viena milestības cerība mirs.
Jo aiz klusuma, naida un padevības tomēr pukst sirds...
Komentāri (1)
Zirniitis__ (24)
6. februārī, 2010.g.
0
0
Bāc... izlasīju šo dzejoli un sabojāju garīgo... :( Paldies par tādu dzejoli, jo tas aizskāra manas jūtas