30.septembris - foršs auksts rīts, bieza migla pār Daugavu un sastrēgumi Rīgas ielās. Dodos virzienā uz Maskačku... secinu ka rajonu nepārzinu, lai gan pāris gadi tur pavadīti godam - mācoties.

Nometu auto blakus tramvaja sliedēm un dodos iekarot Maskavas ielu - asfalts slapjš, kājas salst, pretī nākošie bomži ar mirdzumu acīs iekāro manu pēdējo cigareti. Skats uz mājas numuriem... blin... vajadzīgais adresāts 2 kvartālus atpakaļ.

Rokas trīc - nevar saprast vai nosalušas vai tomēr nervi liek par sevi manīt. Tā nu paceļu beidzot acis uz mājas sienu - IR! Adresāts īstais... Valsts Tiesu Medicīnas ekspertīzes centrs.

Nu ko.. veru durvis, eju iekšā. Reģistratūrā 2 ar dzīvi neapmierinātas kundzītes pievāc manus dokumentus un liek tupēt padomju laikā remontētā koridorī. Nieka 40 minūtes nosēdētas aiz durvīm un BEIDZOT kāds tomēr izsauc uz apskati.

"Pieliecieties tuvāk. 6,5 x 3,2 cm, gaiši violeta ar dzeltenu nokrāsa, neliels pampums. Jūs pie ārsta bijāt?"

"Biju. Izraksts jūs interesē?"

"Protams!" .............. Pēc 2 minūšu klusuma pauzes - "Meitenīt, bet jums taču ir lauzts deguns!!!"

"KOOOOO??? "

Liels bija mans pārsteigums, kad sasistais deguns izrādījās nevis stipri sasists kā apgalvoja slimnīcas baltajā halātā tērptais dakterīts, bet gan LAUZTS.

Atliek secināt, ka šis rīts ir iesācies forši.