Minūtes – vai mirkļi?
Laiks. Vai jūs uzskatāt, ka jums tas ir pietiekamā daudzumā? Ja jūs būtu līdzīgi vairumam pasaules iedzīvotāju, tad jūs atbildētu “Nē!’’. Tomēr jūs maldītos. Mums visiem laiks ir pietiekami daudz. Patiesībā katram no mums ir identisks laika daudzums katru dienu – 24 stundas. Nav neviena, kam būtu vairāk vai mazāk.
Lielākajai daļai no mums galvenā problēma ir tajā, ka mēs esam kļuvuši “atkarīgi’’ no sava laika pavadīšanas, darot nenozīmīgas lietas. Mēs piepildām to ar uzdevumiem darbā. Mēs pavadām savu laiku sociālos medijos, tādos kā “Facebook” un “Twitter”. Mēs izmantojam to, lai vestu savus bērnus uz neskaitāmiem pasākumiem un pēcskolas aktivitātēm. Mēs pavadām laiku, vienkārši skatoties televizoru. Mēs atrodamies pastāvīgā kustībā, izniekojot dārgās minūtes un stundas.
Mēs esam atstājuši niecīgu laika rezervi savā dzīvē, tāpēc mums neprātīgi jāskrien apkārt, mēģinot visu iespiest savā grafikā. Beigu beigās diemžēl daudzi no mums ir palaiduši garām to, kam tiešām ir nozīme – attiecības.
Man jums ir 3 jautājumi apdomāšanai:1) Kā jūs pavadāt savu laiku? 2) Kā tas strādā jūsu labā? 3) Kad jūs būsiet uz savas nāves gultas, vai jūs būsiet apmierināts ar to, kā esat pavadījis savu laiku?
Nesen dzirdēju sarunu par šo tematu, un tas mani pamudināja padomāt par savu dzīvi un cik aizņemta tā šķiet. Es neuzskatu, ka Dievs vēlas, lai es būtu tik aizņemts. Es ticu, ka Viņš grib, lai es arī atpūšos un izmantoju laiku, lai dzīvi baudītu, kaut brīžiem tas šķiet ļoti grūti.
Tomēr es esmu apņēmies tikt laukā no šī “vāveres riteņa”, bieži sev jautājot, kas patiesībā ir svarīgs. Esmu darījis lietas tikai tāpēc, ka vienmēr tā esmu darījis. Esmu bijis stipri tendēts uz uzdevumiem, kas, no vienas puses, ir noderējis dažās dzīves jomās. Taču no otras puses, tas ir iedragājis dažas no manām attiecībām, jo esmu kļūdījies, nostādot uzdevumus augstāk par cilvēkiem, kas man patiesi rūp.
Tā rezultātā esmu sācis vērtēt visu, ko daru, un jautāt sev, cik nozīmīga patiesībā ir katra iespēja. Vai jūs būtu gatavi darīt tāpat?
Daudziem no mums šāds sevis izvērtēšanas process varētu būt problemātisks, iespējams, pat biedējošs. Tomēr jāuzsver ir šī patiesība – ja mēs turpināsim darīt visu tā, kā esam darījuši līdz šim, tad arī mēs saņemsim tādus pašus rezultātus, kā esam saņēmuši līdz šim. Tas ir attiecināms arī uz to, kā mēs pavadām savu laiku.
Mūsu dienu skaits ir limitēts. Tieši tāpat kā mēs nevaram pievienot pat vienu minūti dienas 24 stundām, mēs arī nevaram pievienot kaut vienu dienu savam mūžam. Laiks ir pats dārgākais, kas mums ir. Vai jūs pievienosieties man, mēģinot “paņemt’’ iespēju robežās visu, ko spējam, no savām atlikušajām dienām, radot nozīmīgus, atmiņā paliekošus mirkļus, nevis maksimizējot minūtes? Ja mēs koncentrējamies uz minūšu piesātinājumu, tad tas mūs noved pie „mikroviļņu” attiecību izveides. Ticiet man, tas neder, it sevišķi ilgtermiņā. Mēs varam būt efektīvi lietās, ko darām, taču mums jāiemācās kļūt efektīviem mūsu attiecībās. Te veidojas mirkļi, un tie ne vienmēr rodas saskaņā ar ieplānoto grafiku.
/Valdis Z./
