Nesteidzīgi sagaidu rītdienu
Kurā ieraugu sevi, bet bez tevis.
Jā man sāp! Es šis sāpes izpaužu,
Uz baltas lapas, ar melnu tinti
Kā vienmēr tā slīd pārdomāti.
Tik loti manāmi, cik banāli tas neskanētu
Apstājos. Pārdomāju. Turpināšu.
Manas sāpes tiek pasniegtas,
Publiskai apskatei, vērtēšanai!
Bet zīmes te nav nekādas
Ne jēgas, kas slēptos šajās rindās.
Veltitajās pagātnei, tagadnē izrunātas,
Nākotnē izskanējušas izjūtas.
Un banāli pārdomātas, izraisītās sāpes.


write by fallen_angel