...mīlu, bez vazelīna. Brauca reiz cilvēciņs autobusā. Dzīvoja, strādāja īpashi pat nepievērsa uzmanību kas valstī darās, nesekoja īpaši nekam līdzi ... nu kā jau visi...
Bet tad vienu nebaltu dienu nācās piedzīvot ko nepatīkamu. Nu cilvēciņš autobusā brauc.. brauc..iesnaužas..
Snauduļo, garlaikojas, jūt - pizdec kaut kas virsū birst.
Atver acis, paskatās - uhu, konkrēts pizdec, viss krekls melnos traipos.
Ar Vatsona aci nopētijis perimetru saprata, ka vainīgais nevarētu būt kāds no klātesošajiem divkājaiņiem. Bet arī citu vaininieku neredzēja.
Nu ko..brauc tālāk, pēc kāda laika sākas bedrains ceļs..nu tāds uz kura bez zobiem var palikt. Un tad kā krievi saka - "ljet the shov beginjs". No ventilācijas atverēm sāk birt virsū eļļaini krikumi, kuri, tiekot uz drēbēm, iesūcas un nav iztīrāmi (vismaz ne turpat uz vietas)...
Un tā cilvēciņš sabojāja vienu no saviem mīļākajiem krekliem :(
Komentāri (0)