Krist ir viegli, ja zini kāpēc.. bet ko darīt, ja nezini? Tu esi visu laiku kritis, bet pēkšņi atdūries. Tiekot no tā visa prom, tu baidies.. jo Tu gribēji spēli, bet spēle Tevi apēda.. un beidzās. Tagad ir dzīve.. Atskatoties uz spēli, tās noteikumiem TU skaties kā uzkaut ko,ko tu neesi darījis, Tu netici tam ko redzi. Tu apsēdies, paņem krūzi tējas un sāc domāt, tu atskaties uz izspēlēto, brīžiem gribas raudāt, teikt nē, es to neizdarīju,  tad tu nevari apmaldīt smaidu, gribas nu jau raudāt aiz laimes, jo tas, kas ir sasniegts ir tas, ko slēpti vēlējies, varbūt ne tādā izpildījumā, bet jā.. rezultāts ir īstais.  
Tēja ir izdzerta.. viss ir apskatīts.. Tu joprojam smaidi.. jā asaras.. tas arī ir lielā vairumā, bet kāpēc.. jo nav par ko raudāt.. vienīgi, jā par to, ka cīnoties ar sevi, Tu esi atradis, kaut ko skaistu, un tas tev liek būt laimīgai, liekas nereāli laimīgai, tas tā nav paredzēts, bet ir.. tas ir tiešī, tas, kas tev vajadzīgs, tikai skatoties viņa acīs Tu redzi, kapēc ir bijis vērts, jo tikai viņš Tev ir ticējis.. kas būs tālāk vairs nav spēle.. tā ir realitāte, kura jāsargā, kuru sev atņemt tu vari, bet vai vajag.. diez vai, jo tikai šī realitate. šīs acis Tev pa īstam liek smaidīt.. un tiaki vinam ir nozīme, kopā ir spēks, jo 1 + 1 = 1